gribu gulēt, ilgi gulēt.
nogurums tāds,ka šorīt šķita - no gultas neizkāpšu.
vakardienas staigāšana bez piesēdiena astoņu stundu garumā, krampjaini turoties manuālī beidzās ar to,ka pēc 5 stundu sēdēšanas seminārā ap 22 sāka tirpt abām rokā ceturtais un piektais pirksts. kas tā bija kautkāda osteoskleroze vai?
sajūta šodien bija kā uz paģirām, aizgāju apēst zupu un gaļas kluci, tā rezultāts vienīgais ir miega paisums.
mani pat nesatrauc ventilatora iedalītās tēmas, šoreiz esmu vairāk kā droša, ka pārējie darbus iesniegs un es varu uzrakstīt vienu teikumu un būs beidzot miers.
dārzā ir nokusis viss sniegs. jāsāk domāt par nojumes labošanu vai likvidēšanu un kā vienmēr pavasarī gribas visu nobetonēt, cik viss izskatās neglīti.
vakardienas staigāšana bez piesēdiena astoņu stundu garumā, krampjaini turoties manuālī beidzās ar to,ka pēc 5 stundu sēdēšanas seminārā ap 22 sāka tirpt abām rokā ceturtais un piektais pirksts. kas tā bija kautkāda osteoskleroze vai?
sajūta šodien bija kā uz paģirām, aizgāju apēst zupu un gaļas kluci, tā rezultāts vienīgais ir miega paisums.
mani pat nesatrauc ventilatora iedalītās tēmas, šoreiz esmu vairāk kā droša, ka pārējie darbus iesniegs un es varu uzrakstīt vienu teikumu un būs beidzot miers.
dārzā ir nokusis viss sniegs. jāsāk domāt par nojumes labošanu vai likvidēšanu un kā vienmēr pavasarī gribas visu nobetonēt, cik viss izskatās neglīti.
Aha, mums mājās pa ziemu atkrūmoja visus grāvjus, tai skaitā ap dīķi un pirti, visu nesavāca, tagad ar šausmām gaidu to laiku, kad to visu varēs sākt savākt. Jo izskatās kā pēc kara.
Bet kaut kā jau vienmēr viss ir izdarāms.
ja es kautko tiešām gribētu, tad es gribētu sunim spārnus, jo viņš spēj tā piemīcīt to nabaga dubļaini atkusušo pagalmu, ka tur mūždien neieaugošā zāle nobīstas vēl vairāk...
Sunim spārni, protams, ir jauki :D...līdz vienam brīdim, jo tas jau nu gan tev nav nekāds nieka zvirbulis.