Bones..
Ja brīnumainā kārtā kāds nespēj mani mīlēt, manījis kādu ēnu skapī, well, atliek vien bezcerīgi nopūsties..
Galu galā, cilvēki ir pievēruši acis gadījumos, kad pēdējiem spēkiem atstutēju muguru pret skapja durvīm, ar bezcerīgu smaidu uz lūpām cenšoties noturēt to skeletu gūzmu, kas lauztin laužas pār maniem pleciem..
Un es zinu, ka būs cilvēks, kuru itin nemaz nesamulsinās kaulaini pirksteļi, kas torčī no kādas spraugas- viņš piestutēs durvis ar manu slotu un aizvedīs mani uz Munameģi..