aha.:) tur patiesībā ne tik daudz par tiem karavīriem, kā par tiem racējiem - tu zini, tāda veču draudzība, satikties, pabļaustīties, nošaut lāci, izvilkt tanku no purva...:) Un tad tur tas darbs un ari sadzive. Tada chomiska, parupja sirsniba. Mani ta aizkustina. Tads nenozimigs bridis viens - dzeks viens suudzas, ka vinjsh vienmer taisa est un citi vinju taisishanas procesa lamajot, ka tas tur nav taa un tas nav labi, un vinjsh saka apmeram - nu, kaut ari vini tur runa, es zinu, ka vini paedis un viniem garsho un vini bus laimigi. es, protams, nevaru tev to uzrakstit ar visam tam intonacijam un kadrejumiem, bet milji. nu, un tad vini tur ari lamajas un njemas. un tad tur vienam kaut kads sicis atbrauc un tas viss ari paradits. tad 1 aizbrauc uz nujorku, kur nominets kaut kadai balvai, bet nedabu to un saka, ka nerakstishot vairs. visam pa virsu tads entuziasms un fanatisks darbs. nedemonstrejot ka "mees te taadi un shitaadi", bet vienkaarshi darot, jo kaa 1 no vinjiem saka veelaak - "nu es nesaku, ka ta ir mana dzives jega, ta vienkarshi ir sanacis". kaut gan tas var but ari ta dzilji subjektivi - es vienkarshi fanoju par tada tipa attiecibam un man ari tadas taas ir uzkritosha vairakuma.:)