Pusrata recenzija
Esmu līdz pusei izlasījis pirmo latviešu globālo trilleri "Latvieši ir visur". Jāatzīst, tāds mēsls sen nebija lasīts. Bet štrunts par literāro kvalitāti, tur jau skaidri redzams, ka uzrakstītais teksts nav rediģēts un diezin vai vispār ir pat pārlasīts. Kur, bitīt matos, ir sižets?! Tur nav nekāda trillera. Tātad, puse grāmatas ir izlasīta, un kas ir noticis? Īsumā - varonis PSRS sabrukuma priekšvakarā aizbrauc uz miera aktīvistu akcijām Zviedrijā, pa ceļam mājās Dānijā nez kāpēc piesakās patvērumam, ko viņam nez kāpēc piešķir, tad viņš nez kāpēc aizbrauc uz Berlīni, tur patusē ar vienu beibi, iepazīstas ar kaut kādu dīvainu veci, kurš viņam piedāvā darbu (pārvadāt viskautko), ar pirmo beibi izšķiras un iepazīstas ar nākamo, pārceļas uz Hamburgu, ar beibi izšķiras, nopērk auto, to viņam nozog, aizbrauc uz Maskavu svinēt jauno gadu, ierauga savu auto, nozog atpakaļ. Tas viss notiek kaut kā jēli un neizteiksmīgi, burtiski garlaicīgi, jo varoņa dzīvē nekas nemainās. Ā, nodarbojoties ar pārvadājumiem viņš sāk vadāt kontrabandas cigaretes, lai piepelnītos. Dīvainais vecis viņu piespiež atzīties un uz mēnesi atstādina no darba. Bet kopumā arī šī epizode neko nemaina.

Ar ko tad tiek aizpildītas grāmatas lappuses? Ar vispārīgiem vāvuļojumiem par pasaules politiku. Reizēm tas ir tā kā autora balsī, reizēm tas ir dīvainais vecis, kurš kaut ko klārē. Pamatā tādas vispārīgas lietas, kurās tiek iepīti konspiratoriski murgi - ka PSRS sabrucināja kaut kāda mistiska elite, ka Al Qaeda ir faktiski krievu radīta, utml.

Jāizlasa līdz beigām, bet nu mēsls, tāds mēsls - tagad vismaz zināšu, kā tiešām nevajag rakstīt.