Skatījums no Zviedrijas, publicēts žurnālā IR
Latviešu stāsti 2020. Valsts tiks galā

Dažādās pasaules valstīs dzīvojoši latvieši stāsta par situāciju un noskaņojumu viņu pašreizējās dzīves vietās

Jānis Rozenbergs Upsalā Zviedrijā

Tik daudz svaigā gaisā kopā pavadītu stundu mums vēl nav bijis. Pēc koronavīrusa pandēmijas abi ar vīru būsim kļuvuši slaidāki un veselīgāki, jo dodamies pusdienlaika pastaigās pa mežu gandrīz katru dienu, desmit kilometru vairs nešķiet daudz. Daba palīdz aizmirst skarbo realitāti. Mazgājam rokas vēl cītīgāk, izejam tikai uz pārtikas veikalu, pēc iespējas strādājam no mājām. Ēdam daudz dārzeņu un augļu. Valdība mūs neaicina palikt četrās sienās, tieši pretēji — ja esi vesels un neesi riska grupā, kusties, bet esi atbildīgs un domā ar galvu.

Pēc Novus aptaujām, 62% zviedru uzskata, ka valsts tiks galā ar vīrusu. Lielākā daļa uzticas veselības aprūpei un Sabiedrības veselības aģentūrai, pēc kuras rekomendācijām lēmumus šobrīd pieņem valdība. Zviedrija iet savu, no lielākās daļas valstu atšķirīgu ceļu, uzsvars uz katra cilvēka individuālo atbildību un spēju izvērtēt riskus. Šāda stratēģija pagaidām attaisnojas.

Sabiedrības veselības aģentūras ģenerāldirektors Juhans Karlsons intervijā SVT noraida kritiku par pārāk maigiem ierobežojumiem: «Esam diezgan pārliecināti, ka izvēlamies ceļu, kurā vislabāk izvairāmies no infekcijas izplatīšanās, neradot daudz nelabvēlīgu faktoru. Nav nozīme tikai tam, cik mums inficēto ir bijis. Jāskatās arī tas, kas notika ar cilvēkiem, kuri bija ieslodzīti savās mājās, kas notika ar sabiedrības veselību. Arī skolu slēgšanas ietekmi uz veselības aprūpi. Labāku rezultātu nevar sasniegt ar aizliegumu, vismaz ne Zviedrijā, ir jābūt sabiedrības atbalstam un sapratnei.»

Covid-19 testu līdz šim veica tikai pacientiem ar smagiem simptomiem, taču no šīs nedēļas analīžu veikšanu izvērš plašumā, sākot ar veselības aizsardzības darbiniekiem un tiem, kas strādā veco ļaužu aprūpē. Arī citi sabiedrības dzīvei svarīgu jomu darbinieki varētu tikt testēti drīzumā, otrdien paziņoja Zviedrijas valdība. Ieviests arī aizliegums apmeklēt veco ļaužu mītnes. Cilvēkiem ar vieglām pazīmēm tiek lūgts ievērot mājas karantīnu. Palikt mājās arī tad, ja ir saaukstēšanās simptomi. Slimības pabalstu no pirmās dienas uzņēmusies apmaksāt valsts, mājās bez slimības lapas var palikt pirmās 14 dienas. Attālinātās mācības notiek ģimnāzijās, pieaugušo izglītības iestādēs un universitātēs. Publiski aizliegts pulcēties vairāk par 50 cilvēkiem, noteikumu neievērošanas gadījumā draud sods. Cilvēki pāri 70 un riska grupas aicinātas palikt mājās. Zviedrijā drīkst iebraukt Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņi.

Visos reģionos notiek papildus intensīvās terapijas gultu veidošana. Bažās par straujo pacientu pieaugumu visvairāk skartais Stokholmas reģions izsludināja papildspēku uzņemšanu un dažu dienu laikā saņēma vairāk nekā 6500 pieteikumu no cilvēkiem ar medicīnas izglītību. Piepilsētas izstāžu kompleksā izveidotais pagaidu hospitālis ar papildu gultasvietām pagaidām vēl stāv tukšs.

Viena no grūtākajām lietām ir pašizolācija. Mūsu draugs Jorans Bongs ir uztraucies: «Mazā Karlskrūna līdz šim ir salīdzinoši saudzēta, tāpēc pirmais Covid-19 nāves gadījums ir satricinošs. Veco ļaužu aprūpes namā, kur dzīvo mana mamma, nomira viens no iemītniekiem. Turpinājums — karantīna. Ļoti nepatīkami.» Maja Bonga ar vīru dzīvo Stokholmā: «Esam veseli, meita iet bērnudārzā, vīrs strādā no mājām, es darbā. Bet daudzi ir atlaisti no darba.» Jans Bjorkmans, pāri 70, jūtas ieslodzīts, lielu daļu laika pavada mājās. Izejot dārzā, pamāj kaimiņiem: «Kad satiekos ar kādu, man ir mazliet slikta sirdsapziņa, bet cenšos ievērot iestāžu aicinājumus palikt mājās.»

Visi pauž atbalstu valdības noteiktajiem ierobežojumiem. Brita Kilandere, pensionēta medicīnas māsa vēl piekodina: «Nesēdi sociālajos medijos, tie sniedz informāciju, bet arī daudz spekulāciju un histērijas, kas veicina paniku. Tā reizēm bīstamāka par infekciju. Gudrākais — ievērot iestāžu ieteikumus.»

Sabiedrība ar nodokļiem uztur valsti un pretī gaida kompetenci, uzticas lēmumiem. Stokholmā dzīvojošā Petra Iniņberga uzsver, ka daudzi nesaprot zviedru mentalitāti: «Es uzticos, uzskatu, ka viņi izvilks mūs cauri grūtībām. Zviedrija aizsargā katru cilvēku labāk nekā daudzās citās valstīs.»

Anna Sofija Os Bodīna, strādā vadošā amatā veselības aprūpes jomā Jēvleborjā: «Kā nodrošināt aprūpi pacientiem gadījumā, ja liela daļa personāla saslims? Apstākļi mainās katru dienu.» Krīze izgaismo to, ka veselības aprūpei trūkst resursu gan ikdienā, gan krīžu laikā. Anna Klaucāne, anestezioloģe Akadēmiskajā slimnīcā Upsalā: «Jāveic medicīnas sistēmas izmaiņas. Varbūt nākamreiz pateicībā par darbu aplaudēsim bankām, bet vairāk naudas tomēr novirzīsim medicīnai.»