Tu te drusku nonāc pretrunās. Zini, ka neko nezini - bet tad pēkšņi esi 99.9 proči par kaut ko konkrētu pārliecināts. Neiet kopā šitās pozīcijas.

Ar to materiālo pasauli vispār ir interesanti. Jo dziļāk rokas, kas te visam ir apakšā, jo lielāka neskaidrība un viss kļūsts tāds arvien dīvaināks. Daļiņas tādas, daļiņas šitādas, tad vispār vairs nav skaidrs, kas tas ir, tad kaut kādas dimensijas and shit. Un to visu fiziķi stāsta, nevis teologi.

Beigu beigās, cik saprotu, ir secināts, ka skaistā materiālistu ideja ka visa pamatā ir space-time, neder. Iegūglē "space-time is doomed", ja par šo vēl nezināji.

Šobrīd, cik saprotu, secinājums ir, ka visa pamatā ir kaut kas (speistaims tas gan nav), bet nav skaidrs, kas tas ir.

Tas gan būtībā neko nepasaka par nāvi un vai kaut kas ir pēc tās.

Bet, ja jau mēs runājām par simulāciju. Tad lūk, tas, ka mēs varētu būt simulācijā, cik saprotu, ir pilnīgi iespējams variants. Feasible. Kas gan absolūti nepierāda to, vai tas tiešām tā ir. Vienkārši variants nav zemē metams kā traka ideja, kas nedarbojas.

Tāds kekss vārdā Donald Hoffman uzskata, viss šitas ir kā virtuālā realitāte un visa pamatā ir "consciousness".

A ko ne? Un ja tā - jā, tā ir kā tu saki, ka esam materiālajā pasaulē, tikai tas galīgi nenozīmē, ka mēs pēc būtības esam matērija un pēc nāves ir tikai tumsa un vsjo.