Ja neizdosies kāds no vairākiem tehnoloģiskiem ceļiem šāda likteņa izbēgšanai, tad protams, ka kaut kad miršu. Ja nu tas notiktu, tad man, savukārt, būtu pilnīgi vienalga, krievu karavīrs vai uz galvas uzkritušas klavieres.

Nu, un, protams, ir tālejošās spekulācijas par Visuma ļoti tālas nākotnes stāvokļiem, kas var būt vai nebūt savietojami ar savas eksistences turpināšanu, bet tas pagaidām nav īsti aktuāli.