Super interesanta šī otrā daļa - sanāk, tagad, kad reāli lielākā daļa resursu ir atņemti, tagad investēsim sociālajās garantijās, tagad stiprināsim uzņēmējdarbības vidi, tagad veicināsim iekšējā tirgus attīstību...

Man šķiet, ka šobrīd šie soļi novedīs tikai pie lielākiem izdevumiem un korupcijas, kas gaidāmo krahu var tikai padziļināt. Strukturālām izmaiņām nepieciešami daudzi gadi, un rūpīga gatavošanās.

Kopumā, manuprāt, te atsedzas Putina režīma stratēģiskā tuvredzība visu pagājušo 20 gadu laikā. Vai tiešām bija jāgrūž tik daudz līdzekļus militārisma melnajā caurumā, un jākrāj dolārus ārzemju kontos? Vai nebūtu bijis prātīgāk attīstīt savas valsts ekonomiku (arī ilgtermiņā - investējot izglītībā un zinātnē) un starptautisko ietekmi (veidojot labas attiecības un savstarpējo tirdzniecību), nevis armiju? Tas pat ir savietojams ar totalitārismu, ja tik ļoti to gribas (skat., Ķīnu).