Aizņēmos no Venta Sīļa purnenē
Un pret savas tautas dziesmu var tikai savējie.
Un pret savu tautas dziesmu cits nevar it neviens.
Jo cits nezin, kā bārenis pie ābeles stāvēja
Un kāds no tā laika mūs kopā sien pavediens.

Un tu pacel roku, un tu brūķē mēli lieki,
Un tu saki: tas viss ir māņi un pagātnē placis.
Bet seši mazi, maziņi bundzinieki
Jāj pa ceļu bungodami, pazaudējuši mātes acis.

Jo pret savas mātes dziesmu var tikai savējie.
Tie paši, kam jauna dzīve un jauni nami.
Tikai tie var pa īstam samīdīt savas mātes dziesmu-
Pašu auklētie, pašu auklētie. Pekaināmi kājiņāmi.

Imants Ziedonis, krājums “Tā gribas dzīvi apgaismotu”