raf28_com saka: hi hou aryou?
raf28_com saka: because wate not love turkish?!!!!!!!!!!!!!!
raf28_com saka: :^)
Mara.Kalnina saka: because i are not understand what da monkey says
raf28_com saka: I also

makinist535 saka: my name HASAN
Mara.Kalnina saka: and you are from...
Mara.Kalnina saka: ?
makinist535 saka: TURKEY
makinist535 saka: İSTANBUL
makinist535 saka: ok
makinist535 saka: (h)
Mara.Kalnina saka: and then read my personal info
Mara.Kalnina saka: :D
makinist535 saka: ;(
Mara.Kalnina saka: ;)
Mara.Kalnina saka: (wave)
Mara.Kalnina saka: you all are too many here
makinist535 saka: bye
makinist535 saka: thanks
makinist535 saka: (wave)


Personal info: NO DAMN TURKISH!!!!! CAPITO?!

PSC, Martas raksts arī ir TIK labs!
Šis tas jāpieslīpē, bet katrā gadījumā man prieks, ka man tādi forši draugi, vai ne virus ;)

Pilnīgi jūtu - aizvilkšu visus uz turieni un beigās pati paņemšu vagu. Nekas, vecumdienās varēšu teikt mazbērniem ka tik daudz žurnālistu pazinu! :))

Justīne varētu par mākslu, Karis - par modi, kaktuss par pilnīgi visu..
Varbūt man tomēr vajadzēja iet uz menedžmentu?! :D

PS sava raksta joprojām nav!

Politika.lv
Delfi
Diena.lv
Indivīda publiskais blogs


Jā, nenoliedzami visu linku otrā galā ir šādi tādi raktiņi par gājienu, homofobiju un pasākuma "patronesi" K. Streipu.

Šodien nerunāšu par pašu homofobijas esamību vai neesamību vai sabiedrības attieksmi pret pašu praidu.
Arī par manu attieksmi rakstīt jēgas īsti nav. Es arī savā ziņā ciešu no mūsu sabiedrības "superīgās" atvērtības un spējas pieņemt citādo.
Lai nu kā, šoreiz par pašu autoru un infomācijas objektivitāti.

Mūsu žurnālistikas guru, vienīgā ārzemju vēsma un informācijas objektivitātes sargsuns K. Streips nekavējās, laiski sēžot un galda 27 studentu priekšā, pārlikt kāju pār kāju un izteiksmīgā balsī nolikt Atkarīgo Rīta Avīzi un pīļdīķa žurnālistus. Mums jāklausās skanīgas frāzes par to, cik labi žurnālistiem ir citur un cik slikti ir šeit. Mums ir Latvijas žurnālistu kritikas raksti un ASV žurnālistu piemēra raksti.
Viņš pats noteikti vairāk jūtas, kā piemēru rādošs amerikānis. Ne velti nav daudz mums tādu, kā mūsu Streips.
Un ir jau forši, ka vismaz viens spēj piepaceltā balsī klārēt informācijas objektivitātes likumus, "Jums, Māra, Liene, Anete, Katrīna u.c. ir viena liela un vairākas mazas problēmas.. " Jā, mums visiem ir kāda problēma, desmitnieku jau mūsu kursā nebija.

Taču joprojām ausīs skan Streipa īpatnējā balss, stāstot par interešu konfliktiem amerikas žurnālistu vidū. Viņu problēma bija tā, ka viņas bija gan sievietes, gan žurnālistes. Streipaprāt, tāpēc, ka piedalījušās gājienā, kur pauda atbalstu abortiem, viņas turpmākajā karjerā vairs šai tēmai  "pieskarties" nedrīsktētu- tas esot informācijas objektivitātes pārkāpums. Turpmāk, Streipa pareģojumā, sievietes, kuras redzētas gājienā, vairs nekad nevarētu veidot materiālus par attiecīgo tēmu. Kur nu vēl pretendēt uz speciālista amatu.

Tad nu jautājums gan politika.lv redakcijai, gan žurnālistam Streipam par LV publiskās informācijas telpā notiekošo - WTF? Ja reiz ejam gājienā, tad rakstām savu blogu un gaužamies, cik tūdīgi. Ja rakstam kā nozares speciālists, žurnālists, vai kompetenta, objektīvi domājoša persona, tad nestaigājam gar krastmalu zīmīgajā stundā.

Un pats trakākais šajā visā ir tas, ka man pret tām minotitātēm iebildumu nekādu. Pārsteidza tikai , ka gājienā neredzēju nevienu sev zināmo minoritāti. Tad jau tiešām jāsāk domāt, ka piedalījās simts īpaši atlasīto un speciāli sagatavoto bļaurīšu.

Nu, jā. Streips runāja par sievietēm un abortiem. Par citām interešu grupām atsevišķi nerunājām.

Mh! Šodien draugiem.lv uzrakstīju garāko ielūguma tekstu ever. Savam angļu sarunvalodas skolotājam Džeimsam Tekstorim. Tam, kurš ar idiomām (Hold your horses, Highway pica!)phrasal verbs un šādiem tādiem dialogiem ķēpājās!
Nosūtīju un sametās kauns - jā ir jau tie amīši pļāpīgi un atvērti, bet varbūt tomēr par garu un tā!? Taču tagad, atveru draugiem.lv un tur priekšā vēstule! Uh. Fantastisti! Kolosāli! Vienreizīgi! Dievinu internetu!

Jā, bet nostaļģija pavelk nenormālākā. Būs šamējam jāuzcep pastāstiņš, kā man tagad ar to angleni iet! :D

PS. Ja uzzināšu, ka arī Santivani ir draugos, savu profilu izdzēsīšu!!! :D

Kolosaļņiks! Ādolfs rūc aiz lielās darbošanās, bet baterija stāv blakus! Kopš dienu ilgā pētījumi, ko draugs veica, tagad portatīvajā bateriju lieku tikai, lai skatītos fimas gultā. Pārējā laikā, kad strādāju pie galda, kompis sienā un klucis - baterija blakus. Šī ir vēl viena mana semizaļā dzīvesveida izpausme. [Patiesībā jau arī gultā varētu skatīties ar vadu, tikai savas drošības pēc labāk lietoju bateriju. Citādi - gadīsies vēl kāda neinteresantāka filma un aizmigšu ar visu vadu "ap kaklu" :-/]
To, ka jaungada apņemšanās strādā, redzu savā elektrības un ūdens rēķinā - tagad maksāju mazāk nekā ziemā, neskatoties uz cenu paaugstinājumu. Nu lab, ir jau vēl dažas tādas pakārtotas sakarības, piemēram, ziemā vienmēr ir auksti un ja ne zem siltas segas, tad vannā var dievīgi sasildīties. Un saistībā ar elektrību - tā kā aizkarus nelietoju, un pa īstam tumšs tagad ir kādas labi ja pāris stundiņas, tad pēc lielās, elektriskās gaismas tā nemaz neprasās!
Nākamais izaicinājums - nedīkt senčiem, lai aizved uz mājām ar mašīnu, bet apzinīgi lietot sabiedrisko! [Atkal - kamēr vasara, labi, bet pamēģiniet tikai kāds izmest mani aukstumā un salā kādā tramvaja pieturā!] Jā, saistībā ar sabiedrisko - vasaras sezonā transporta biļešu izmaksas arī vajadzētu nogriezt līdz minimumam! Jūnijam nopirku kartiņu tikai tramvajam - nav ko braukāt ar tām elles mašīnām - troļļukiem! Un vēl - jānofenderē brāļa ričuks un jākrīt uz nerviem autobraucējiem, jā arī tā ir daļa apņemšanās :)) Šmucīte tikai centrā ar to vellosipēdu novietošanu - neba jau nu kolēģi spiegs aiz sajūsmas, ka ietesīšos tajā istabiņā ar savu Renault! :S

lab, nav ko izplūst! Referāt, es jau nāku!

*Atrast pareizo prioritāšu sadalījumu
*Efektivizēt laika sadali un patēriņu.

Tās ir manas pamatapņemšanās, kas laikam ir visu problēmu problēmas šobrīd.
Un tās ir ieķēpātas šeit, cerot, ka katru reizi, kad tev nebūs slinkums, atgādināsi man par tām.

Ir Olga Rajecka un wanna-be dīvas.

Visvairāk mani laikam kaitina fakts, ka cilvēki man apkārt jau sākuši plānot.. Jāņus.
Jā, arī tas mani šobrīd "pavelk" visnegatīvākajā nozīmē.

Par godu tam, ka šoreiz tiku no viena gala līdz otram apdāvināta ar "ietinamo" apģērbu riteņbraukšanai, šodien devāmies līdz Jūrmalai un atpakaļ.
Pēc dabas neesmu agresīva, vienkārši, kad nedaudz aizraujos un ritenis "pats minas" dažkārt neaprēķinu ātrumus, trajektorijas un pats galvenais - mainīgo lielumu pretimbraucējus. Kā rezulātā dažas reizes nācās nomest pa mēmajiem tā, ka nabaga riepas kauca un slīdēja. Man nekas, bet Marko tad lēnām nostūrēja malā, saķēra sirdi un paelpoja dziļi un lēnām.
Vispār dīvaini, nekad un neviens nav tā panikojis par manu drošību. Lieki piebilst, ka ar ķiverēm brauc tikai bērneļi un morwen. Un pierē iesauļojusies ķivere, saulenes un puse kājas ir balta no šortiem. Nja. Nu whatever.

Dienas nepārāk labā daļa bija doma par pusdienām pie jūras - vējš tik nejēgā stiprs, ka nosalām kā mazie eži. Nevarēju vien sasildīties.
savukārt dienas pavisam noteikti sliktā daļa bija manas dumās, lielās acis, kuras nevar mierā nostāvēt un kā rezultātā kļuvu par slepkavības aculiecinieci. Jau atpakaļ Rīgā uz briesmīgās ielas pirms Botāniskā dārza mašīna notrieca divus putniņus. Viņi rotaļājoties bija nolaidušies par zemu - mašīnas augstumā. Acis priecājās par to, kā viņi gaisā kūleņus mētā, ķersta viens otru līdz abi nozuda aiz mašīnas un vairs neparādījās. Acis nelikās mierā un meklēja abus nabadziņus, līdz atrada aizspertus katru savā ceļmalā, nekustīgus, divus mazus spalviņu kamolus. Tik tālu vienu no otra.
Nevarēju, izsprāga krokodīlasaras un vajadzēja biki pagaudot. Līdz šim biju redzējusi tos nabaga mašīnu nobrauktos, taču šodien pirmo reiz pati redzēju.
Kopsavilkums - ja es būtu mamma daba, lai nu ko, bet mašīnas gan cilvēkam nepiedotu.