Tiešām nezinu, ko darītu, ja man apkārt nebūu gudru cilvēku, kuri tā "starp citu" bārsta gudrības, kādas nekad manā galvā nav bijušas un drši vien arī neielīdīs.

Āmen.

Vellos, visas manas dārgās, blondmatainās, superskaistās draudzenes! Kas jums liedz būt skaistām šeit un cupēt draugus šeit... Nu bet kāpēc, nu kāpēc, piemēram, Justīne, tu tagad sēdi vienā lidmašīnā ar Marko!? |-(

Nez, kā izskatītos mans desmitgades plāns?!

Kamēr Jūs visi blandāties pa Muzeju nakti, varu mierīgu sirdi sēdēt mājās un malkot savu melno kafiju.
Šodienas kultūras programmas devu saņēmu māziņas pilsētas svētkos astoņu stundu garumā.

Kad biju maziņa - smējos, vēl pavisam nesen - smīkņāju, bet tagad tiešām par to vietu saku arī es - pati skaistākā visā Latvijā. Un svētkus viņi sataisījuši bija pašus grandiozākos. Tā, ka nabaga morwen ierakstījusi septiņas intervijas stundas garumā un kaut kad rīt jau droši vien kodīs pirkstos, kā uztaisīt septiņ-minūšu reportāžu. Bet ne par to ir stāsts.
Kā saka Streips, stāsts vienmēr ir par cilvēkiem.
Šoreiz - par neglābjami pozitīviem, savu vērtību zinošiem, atvērtiem un vājprātā sirsnīgiem. Cilvēkiem, kuri paši savam priekam taisa svētkus ar Rīgai 800 cienīgu programmu. Un tad viņi rīko gājienu un izrādās, ka nav neviena, kas šo gājienu vērotu.. izņemot mūs diktofonu un fotokameru mūdžus. Kāpēc tā!? Jo svētkus viņi taisa sev un paši tajos arī piedalās. Viņi nenoskatās, viņi neblenž caur pieri un nelūr gar stūri. Iet kā savējie.

Izrādās, ka cukurvate ir lieta, kas patīk ne tikai bērneļiem, bet arī vecmāmiņām. Mana čaula tur sašķīda, nokrita un tā arī palika.

Tu vari pieiet un noglaudīt zirgu tāpēc, ka tas ir zirgs, nevis tāpēc, ka esi samaksājis. Ar tevi runā, jo tu kumeļu māki uzrunāt, nevis tāpēc, ka tev ir zilas acis. Nāciju atšķirības? Šonakt man šķiet, ka tādās reizēs kā mazos pilsētas svētkos, kopkoru sadziedāšanās, dziesmusvētkos un vēl šādās tādās dieniņās prieka asaras man sprāgs vienmēr.

Pagaidām tikai jautājums - vai to, ka morwen kaklā sakāpis kamols, un sakosta mēle, lai nešķīstu asaras... vai to redz arī citi?!

Man tas reāli besī ārā.
Ir tas žurnāls un ir rādža. Un visi ar šiem jaukumiem saisītie darbi savā ziņā ir ekvivalents "aktualitātei", līdz ar to darbu kā tādu nevaru izdarīt mēnesi iepriekš un nolikt "archieve" mapītē.
Savā ziņā par "aktuālu" varētu nosaukt arī universitāti ar visiem tai velītajiem beigu darbiem, kurus šobrīd uz vienas rokas saskaitīt nevaru. Protams, neviens jau nespiež šīs "aktualitātes" uzņemies. Tikai tik daudz, ja vēlos beigt kādreiz to sasodīto augstskolu un kādu dzīvokļa rēķinu arī nomaksāt.
Un protams, savu daļu stresa uzdzen arī fakts, ka veselas deviņas dienas, sākot no nākamās otrdienas, no tā visa būšu atrauta, iesāktie dabi būs paralizēti.
Taču, neskatoties uz visu iepriekš minēto, cenšos un daru, ko varu, lai pie katra iesākta darba man būtu ķeksītis ar "Done".
Turpretī, kad atvelkos mājās, ieriju kaut ko vakariņu tiesai un atvainojos, ka esmu aizņemta un šovakar laika man nebūs, pretī dabūnu neko citu kā pārmetumu gūzmu par to, ka man nekad nav viņam laika.
Un tad man gribas pateikt "paldies" un uzgriezt muguru. Jo tas tiešām ir "pižģec šitā pateikt"! Ņemot vērā, ka nekad un nevienai dzīvai un nedzīvai būtnei neesmu upurējusi tik daudz no sevis kā tagad.

Visu laiku jau gribējās pierādīt, ka, vellos, nav jāatsakās ne no viena un ne no kā! Kaut kāds naivums sevī pīkstēja, ka visu varēšu, visu paspēšu. Bet tagad, dabūnot sejā uzpūstu ģīmi un pārmetumus, rodas tikai viens jautājums: "Tad kāda velna pēc šitais viss?!"

Vienmēr tikai par pozitīvo!

4dien grozinu vakars pie morwen.

Tematika? "Izglāb manu kursadarbu!"
Vakara programma? iejušanās <18 gadu vecu jauniešu ādā, divu fokusgrupu imitācija.
Pēc tam? Viss, ko sirds kāro.

Aicināti visi. Āmen.

Mācos sadzīvot ar vakardienas atklāsmi. No šī brīža - arrivederci morwen sievišķā daļa! Patiesībā esmu vīrietis! Un vēl pietam seksuāli uzbudināts, jo rokas turu kabatās. Vīrieša tēlam neadekvāti strādā tikai pleci - tie ir koķeti. Un vēl, protams, neviens, pat štruntīgākais jefiņš no vīrieša nesmaida tik daudz cik es. Vellos, tas viss tiks labots! Es būšu mazāk seksuāls un mazāk ņirdzīgs vīrietis. Galu galā, kā jau tas gudrelis ziņu dienestā teica - vīrieši ziņās un vispār manā profesijā ir ekstra. Nafigizēšu visu lieko, piemontēšu trūkstošo un kāpšu pa karjeras kāpnēm kā.. vīrietis.

Un nedrīkst aizmirst draugam pateikt, ka viņš ir gejs.

Tā tīri pēc teorijas - pavasarī un vasarā minimumiem būt nevajadzēja.

Sleuth - recently the best. ^_^