Trinos jau visu nedēļu. Kā brīvs brītiņš, tā gāju veikalos un pilnīgi ka nadziņi niezēja visu to jaukumu sapirkt. Bet veselais saprāts cīnījās ar faktu, ka braukšana tikai nākammēnes. Šodien saskaitīju, ka tikai nieka 16dienas, aizvizinājos līdz veicītim un kārtīgā šoppingā iegādājos arī dāvanas.
Vispār jau baigi. Tu domā, ka pazīsti sevi kā raibu suni un zini katru savu blusu, bet redz, tomēr nē. Līdz šim pat iedomāties nevarēju, ka varētu citādāk nekā visu "šodienai". Bet jau vasarai biļetes nopirktas un šitā trīšanās ap dāvanām.. viss mainās. Esmu laikam pieradusi pie fakta, ka ir kāds otrs. Ļoti mīlīgi patiesībā. Tagad, visu to jaukumu apzinoties, nesalaist grīstē un nesapurgāt. Vienmēr vajag, lai būtu tā vienkārši - viegli, jauki mīļi. Lai nejūt, kā laiks aizlido.
Un tagad galvenais - neizpļāpāties par to dāvanu.