Mh! Šodien draugiem.lv uzrakstīju garāko ielūguma tekstu ever. Savam angļu sarunvalodas skolotājam Džeimsam Tekstorim. Tam, kurš ar idiomām (Hold your horses, Highway pica!)phrasal verbs un šādiem tādiem dialogiem ķēpājās!
Nosūtīju un sametās kauns - jā ir jau tie amīši pļāpīgi un atvērti, bet varbūt tomēr par garu un tā!? Taču tagad, atveru draugiem.lv un tur priekšā vēstule! Uh. Fantastisti! Kolosāli! Vienreizīgi! Dievinu internetu!

Jā, bet nostaļģija pavelk nenormālākā. Būs šamējam jāuzcep pastāstiņš, kā man tagad ar to angleni iet! :D

PS. Ja uzzināšu, ka arī Santivani ir draugos, savu profilu izdzēsīšu!!! :D