Ja man kaut kas patīk, tad tas ir mans; Ja es pirmā kaut ko ieraugu, tad tas ir mans; Ja kaut kas ticis manos nagos, tad tas ir mans; ja kaut kas izskatās kā mans, tad tas ir mans.
Mh! Šodien draugiem.lv uzrakstīju garāko ielūguma tekstu ever. Savam angļu sarunvalodas skolotājam Džeimsam Tekstorim. Tam, kurš ar idiomām (Hold your horses, Highway pica!)phrasal verbs un šādiem tādiem dialogiem ķēpājās! Nosūtīju un sametās kauns - jā ir jau tie amīši pļāpīgi un atvērti, bet varbūt tomēr par garu un tā!? Taču tagad, atveru draugiem.lv un tur priekšā vēstule! Uh. Fantastisti! Kolosāli! Vienreizīgi! Dievinu internetu!
Jā, bet nostaļģija pavelk nenormālākā. Būs šamējam jāuzcep pastāstiņš, kā man tagad ar to angleni iet! :D
PS. Ja uzzināšu, ka arī Santivani ir draugos, savu profilu izdzēsīšu!!! :D
Szcentiwani, ja? :) Vismaz viņa teica, ka viņas uzvārds tā rakstoties.
Bet jāāāāā. Atceros agros rītus viņas nodarbībās. Un kad viņa otrajā semestrī aizbrauca atpakaļ uz Rice University, tad viņa man vēstuli atsūtīja, bet tādā rokrakstā, ka es gandrīz neko nevarēju izlasīt.
Uj! Slinķīšiem kā man Szcentiwani vēstules gan nesūtīja :)) Agros piektdienu rītus atceros kā zobusāpes, bet patiesībā tās bija vienas no vērtīgākajām stundām 12.klasē. :) Rokraksts arī viņai bija labs! Ne vienu vien komentu nesapratu ;)
Man ar' viņš atrakstīja par spīti manai ūberīsajai ziņai. Dīvaini sakontaktēt ar cilvēku, kas nav redzēts 5 gadus. Un jā, r1g tomēr bija kkas īpašs. Katrā ziņā nesalīdzināms ar LU ĶīmFuck
Bet jāāāāā. Atceros agros rītus viņas nodarbībās. Un kad viņa otrajā semestrī aizbrauca atpakaļ uz Rice University, tad viņa man vēstuli atsūtīja, bet tādā rokrakstā, ka es gandrīz neko nevarēju izlasīt.