"In one of my favorite books, Travels in Hyperreality, Umberto Eco
travels through the hyperreality of American Tourist destinations. He
describes how reality is recreated in museums, theme parks and the
Disneylands of America. How they constantly meet your expectations by
creating destinations that are better than art, better than history,
more natural than nature. You can see the Venus de Milo, with arms and
everything. This also applies to the largest pyramid in the world –
it’s in Las Vegas. The goal of the architect was simple – if you have
been in the Las Vegas pyramid, you will be disappointed by the pyramids
of Egypt. They will be smaller, less “real”. This video is the
Norwegian version of Hyperreality. It is not enough to be actually in
“The worlds most beautiful adventure”. You must be stimulated even more
– by blasting Greig at 200 decibels – they give you the true Norwegian
Fjord experience – the most beautiful moment of your lifetime"
From here
par tiem zaļajiem un visām šitām lietām... katram argumentam ir pretarguments un vēl tur kaut kāda otra puse, tā ka līdz ultimatīvajai patiesībai tikt ir praktiski neiespējami. Piemēram, tas pats variants, ka zaļie nevēlas atomelektrostacijas, bet elektrību taisīt no saules, vēja, purkšķiem, mēsliem... Baigi skaisti, bet, tad aizej pie ornitologa, lai viņš pakomentē kā tās vējdzirnavas lielos plašumos piemēramm jūras piekrastē ietekmē putnu migrāciju utt. Un psc ir! Kā izmainījās Daugava un apkārtējā vide, kad sacēla HESus?!
Rakstā par mākslīgo sniegu es problēmu saskatīju faktā, ka, lai sniegu pūstu lielos kvantumos, nepieciešamas arī lielas platības ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm. Un tad ir runa par dabu un neskartu ainavu. Esi kādreiz ziemā snovojis Milzkalnā? Nezinu, kā tur ir tagad, bet baigi labi atceros mazos dīķīšus ar ūdeni un dzelteno sniegu apkārt. Labi, štrunts(!?) ar Milzkalnu. Lielie kalni, piemēram, tepat Itālija. Visa zābaka garumā un platumā dabas praktiski nav. ūdenskrātuves ir upes, kuras ir iztaisnotas un izbetonētas, tādējādi kalpojot par lauksaimniecības zemes apūdeņotājiem, meži te ir mērāmi kvadrātmetros, galvenokārt papeļu audzes, sastādītas taisnās rindās. Vienīgā THE daba te ir kalnu rajonos, kur iekārtoti nacionāie parki, kur zeme nav piemēroa lauksaimniecībai un ir kalni. Un, ja arī šajos rajonos, aizsprosto upes un veido mākslīgas ūdenskrātuves, dabiskas ainavas praktiski nav.
And then again, vienīgais veids, kā tikt ar šo jautājumu skaidrībā, ir nākamgad sakravāt somas un doties ekspedīcijā ;)