par purkšķiem runājot, jau pirms daudziem gadiem dzirdēju, ka tieši virs lielbritānijas ir ozona caurums, jo britu salās ir liela aitu koncentrācija, nav tik daudz dabīgo ienaidnieku un aitas ēd zāli un pirkšķina uz nebēdu :D

par tiem zaļajiem un visām šitām lietām... katram argumentam ir pretarguments un vēl tur kaut kāda otra puse, tā ka līdz ultimatīvajai patiesībai tikt ir praktiski neiespējami. Piemēram, tas pats variants, ka zaļie nevēlas atomelektrostacijas, bet elektrību taisīt no saules, vēja, purkšķiem, mēsliem... Baigi skaisti, bet, tad aizej pie ornitologa, lai viņš pakomentē kā tās vējdzirnavas lielos plašumos piemēramm jūras piekrastē ietekmē putnu migrāciju utt. Un psc ir! Kā izmainījās Daugava un apkārtējā vide, kad sacēla HESus?!

Rakstā par mākslīgo sniegu es problēmu saskatīju faktā, ka, lai sniegu pūstu lielos kvantumos, nepieciešamas arī lielas platības ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm. Un tad ir runa par dabu un neskartu ainavu. Esi kādreiz ziemā snovojis Milzkalnā? Nezinu, kā tur ir tagad, bet baigi labi atceros mazos dīķīšus ar ūdeni un dzelteno sniegu apkārt. Labi, štrunts(!?) ar Milzkalnu. Lielie kalni, piemēram, tepat Itālija. Visa zābaka garumā un platumā dabas praktiski nav. ūdenskrātuves ir upes, kuras ir iztaisnotas un izbetonētas, tādējādi kalpojot par lauksaimniecības zemes apūdeņotājiem, meži te ir mērāmi kvadrātmetros, galvenokārt papeļu audzes, sastādītas taisnās rindās. Vienīgā THE daba te ir kalnu rajonos, kur iekārtoti nacionāie parki, kur zeme nav piemēroa lauksaimniecībai un ir kalni. Un, ja arī šajos rajonos, aizsprosto upes un veido mākslīgas ūdenskrātuves, dabiskas ainavas praktiski nav.

And then again, vienīgais veids, kā tikt ar šo jautājumu skaidrībā, ir nākamgad sakravāt somas un doties ekspedīcijā ;)