Pasaciņa
Skrien un skrien un neapstājas; zemes virsū nav tai mājas
All those small things.. 
3rd-Aug-2008 10:17 am
All these little animals!

Prātvētrīgās noskaņās, kad vieglā klakšķošā riksītī, droši vien Smārdes miegaino iedzīvotāju nolādēta, devos uz pirmo vilcienu (5.07) saskrējos ar mazo, adataino pukšķinātāju. Abi satupāmies un sakņupām. Šams pukšķināja kaut ko Vatdafaktulielābezadatainābūtnelasieskatiec un es savukārt devu pretī ucibucimāāzsmīļumiņšnunebaidies līdz brīdim kad mazais paķēra uz izbrīnu ar palēcienā izbļautu paskaļāku PUK un es atbildēju ar klusu bļāvienu un salēcienu.
Acu priekšā uzausa situācijas komiskā puse, kādu pa savu logu varētu redzēt piemēram [info]rolexx, atvadījos no pukšķinātāja un turpināju klakšķināt savu ceļu uz vilcienu.
Pietrūkst dabas laikam. Vai vienkārši vecums :]
Comments 
3rd-Aug-2008 12:39 pm
Oi, dabas manā apkārtne netrūkst it nemaz. Stārķi pastaigājas pa Smārdes vidu tā, it kā mēs būtu tikpat dabiska apkārtnes sastāvdaļa kā zāle.

Un pukšķinātājus es bieži satieku savās pusnakts pastaigās ar suni. Tad ir vēl interesantāki dialogi starp suni un ezi. Roko labprāt iepazītu tuvāk pukšķinātāju, bet adatas baigi traucē. Dažreiz es ar paraugu, cik tad asas ir viņa adatas un pretī saņemu klusas bubinošas pukstēšanas birumu :D
3rd-Aug-2008 12:53 pm
Btw, tu izbaudīji guļošās Smārdes klusumu.
Vidusskolā tā vien bija atpūta pēc garās dienas galvaspilsētas kņadā izkāpt smārdē un dzirdēt klusumu.
3rd-Aug-2008 01:51 pm
mhmm, klusums bij pirmais, ko pamanīju 5dien, kad aizbraucām.
This page was loaded Jan 6th 2025, 2:17 pm GMT.