All these little animals!

Prātvētrīgās noskaņās, kad vieglā klakšķošā riksītī, droši vien Smārdes miegaino iedzīvotāju nolādēta, devos uz pirmo vilcienu (5.07) saskrējos ar mazo, adataino pukšķinātāju. Abi satupāmies un sakņupām. Šams pukšķināja kaut ko Vatdafaktulielābezadatainābūtnelasieskatiec un es savukārt devu pretī ucibucimāāzsmīļumiņšnunebaidies līdz brīdim kad mazais paķēra uz izbrīnu ar palēcienā izbļautu paskaļāku PUK un es atbildēju ar klusu bļāvienu un salēcienu.
Acu priekšā uzausa situācijas komiskā puse, kādu pa savu logu varētu redzēt piemēram rolexx, atvadījos no pukšķinātāja un turpināju klakšķināt savu ceļu uz vilcienu.
Pietrūkst dabas laikam. Vai vienkārši vecums :]