Oi, dabas manā apkārtne netrūkst it nemaz. Stārķi pastaigājas pa Smārdes vidu tā, it kā mēs būtu tikpat dabiska apkārtnes sastāvdaļa kā zāle.

Un pukšķinātājus es bieži satieku savās pusnakts pastaigās ar suni. Tad ir vēl interesantāki dialogi starp suni un ezi. Roko labprāt iepazītu tuvāk pukšķinātāju, bet adatas baigi traucē. Dažreiz es ar paraugu, cik tad asas ir viņa adatas un pretī saņemu klusas bubinošas pukstēšanas birumu :D