Pasaciņa
Skrien un skrien un neapstājas; zemes virsū nav tai mājas
August 3rd, 2008 
10:17 am - All those small things..
All these little animals!

Prātvētrīgās noskaņās, kad vieglā klakšķošā riksītī, droši vien Smārdes miegaino iedzīvotāju nolādēta, devos uz pirmo vilcienu (5.07) saskrējos ar mazo, adataino pukšķinātāju. Abi satupāmies un sakņupām. Šams pukšķināja kaut ko Vatdafaktulielābezadatainābūtnelasieskatiec un es savukārt devu pretī ucibucimāāzsmīļumiņšnunebaidies līdz brīdim kad mazais paķēra uz izbrīnu ar palēcienā izbļautu paskaļāku PUK un es atbildēju ar klusu bļāvienu un salēcienu.
Acu priekšā uzausa situācijas komiskā puse, kādu pa savu logu varētu redzēt piemēram [info]rolexx, atvadījos no pukšķinātāja un turpināju klakšķināt savu ceļu uz vilcienu.
Pietrūkst dabas laikam. Vai vienkārši vecums :]
10:04 am - Ja vēl kaimiņi uz klavierēm spēlētu melanhoisko valsi...
Vakarnakt atkal bija tā sajūta, ka smiltis burtiski izskrien cauri pirkstu starpām, ka ātrumu uzņēmušu vilcienu tik viegli neapturēsi un izlietu ūdeni atpakaļ nesaslaucīsi. Kaut kur skriet un vajāt? Kāda jēga! Nepiesiesi, nenoturēsi, nesavaldīsi, kā būs - tā būs.
Sakiet ko gribat, visam tāpat jānotiek uz labu, vienvārdsakot, viens vilciens aizskries, gan jau drīz nāks atkal nākamais. Bet skumji tāpat.


Atļaušos piebilst, ka skumji par to, kas vēl nav noticis. Par nelāgām sajūtām un melnbaltām vīzijām, kas, pavisam iespējams, drīzāk pierunā nekā paredz nelaimi.

Un šodien ir pirmā diena, kad pēc vismaz divu mēnešu konstantas vaļā turēšanas aizvēru virtuves logus. Garo svētdienas brokastu laikā sapratu, ka beidzot ir sacēlies vējš, pūš uz muguras un šķirsta žurnāla lapas. Kafija atdziest ātrāk. Šis noteikti nav vasarīgais Itālijas vidienes fēns... negribas nosaukt vārdā manu žurnālu pluiņītāju, bet izskatās, ka pats sajūtām pārbagātākais laiks vairs nemaz nav aiz kalniem. Un tam laikam vajag gatavoties. Tā teikt - krāt smeldzi, hehe..
This page was loaded Jan 4th 2025, 12:52 pm GMT.