Pēdējā laikā tas sāk mainīties, bet kad biju tikko atbraucis uz Japānu, tad būt ekspatam šeit bija diezgan grūti.
Pirmkārt, lai nopirktu mobilo tālruni, bija nepieciešams bankas konts. Lai noformētu bankas kontu, bija nepieciešams personīgais zīmogs un, ja nekļūdos, pastāvīga darbavieta japānā.

Zīmogus Japānā lieto parakstu vietā un pirms padsmit gadiem paraksti praktiski nebija nekur, bet visur bija vajadzīgs zīmogs. Tagad vismaz pastu var saņemt ar parakstu, bet bankas kontiem zīmogs vienalga ir vajadzīgs. Zīmogu var vienkārši aiziet un nopirkt veikalā, ja uzvārds Fudžisava, Ogasavara vai pat Gušiken bet ja uzvārds ir pavisam eksotisks, piemēram Bērziņš vai Kalniņš, tad veikalā pirkšana nav variants. Zīmogs ir jāpasūta zīmogu bodē. Zīmogi mēdz būt dažādi, gan dārgi gan lēti un starpība parasti ir rakstības stilā. Tiem, kur spiedogs ir veidots kaulā (man joprojām nav skaidrs kādu tieši kaulu tur lieto) un ar speciāli saļodzītiem heroglifiem, cena ir diezgan augsta, bet tos ir iespējams piereģistrēt rajona pārvaldē. Spiedogu piereģistrējot, saņem plastikāta karti ar zīmoga kārtas numuru. Tad zīmogu ar visu apliecinājuma karti aiznes uz banku un ar to var gan saņemt kredītu, gan piereģistrēt tādu advancētāku kontu. Parastu noguldījumu kontu ar mīnusa procentiem var atvērta arī ar nesarežģīto, nereģistrēto zīmogu. Ja nu kāds, piemēram, piereģistrē zīmogu zem sveša vārda un aiziet un paņem kredītu, to var izskaitļot pēc unikāla zīmoga kaula griezuma, kurš katram zīmogam esot savādāks. Nu, izņemot tos vienkāršos, ar plastikāta galu.

Bet nu, zīmogu kaula griezuma pārbaude ir viduslaiku birokrātijas palieka. Tagad bankas ir advancētākas. Tagad, lai atvērtu kontu, cilvēkam ir jāaiziet līdz bankas filiālei, jānospiež zīmogs uz speciālas, augsti technoloģiskas mašīnas spiediena detektora, kurš ar mūsdienīgāko IT izskaitļos vai zīmogs ir derīgs, vai pieder personai un tā tālāk.

Starp citu, runā, ka Krievijā ražo visurgājējautomašīnas, jo ir slinkums būvēt ceļus.