* * *

« previous entry | next entry »
23.. Nov, 2006 | 20:47

Sagribējās kā toreiz - sēdēt līdz pieciem pēcpusdienā aukstajā laboratorijā, ņemties ar tām ķīmijām, saldēt rokas aukstajā ūdenī, sildīties pie žāvētāja un stundām ilgi tupēt zem sarkanās spuldzītes. Bet visvairāk laikam tomēr pietrūkst tās smaržas, ar kuru piesūcās gaiss, āda un drēbes...

links | drain the blood | Add to Memories

Comments {27}

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 24.. Nov, 2006 - 18:27
links

Jā, lieta jau tāda - viss atkarīgs no tā, kas nu kuram indivīdam ir vajadzīgs/ nepieciešams, bez kā viņš pilnvērtīgi nav spējīgs funkcionēt. Bet gadījumā, ja kaut kas tiek uzspiests - speciāli vai netīšām - loģiski, ka izveidojas pretreakcija, īpaši jau bērnībā (arī es to esmu pieredzējusi - mana bērnība un tas, kāda tā bija, kādu cilvēku pārsātināta, noteikti ir atstājusi neizdzēšamas pēdas uz manu turpmāko dzīvi, raksturtu un rīcības/ reakcijas modeļiem).

Nebūt jau neiet runa par pekstiņviedīgiem izlēcieniem, bet tīri elementāri - dzīves un laika uztveri, to, kā es gribētu pavadīt savas dienas un naktis - neatskaitoties un nestāstot nevienam kā un kāpec man konkrētā darbība ir nepieciešama. Būt īsta pati sev, nevis censties iebāzt sevi kaut kādos rāmjos. Un cerēt, ka kādreiz būs man blakus tādi cilvēki, kas mani pieņems tādu, kāda es esmu. Bet par to jau sapņo ikviens, vai ne?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

almighty_j

* * *

from: [info]almighty_j
date: 24.. Nov, 2006 - 19:02
links

Cilvēka pieņemšana tāda, kāds viņš ir, ir ļoti augsta līmeņa cieņas izrādīšana un šī prasme piemīt mazākumam ļaužu. Un, es domāju, atrašanās sev tīkamu cilvēku lokā ir ikviena cilvēka sapnis. Jā, arī mans.
Bet tas, ja Tevi pieņem, automātiski nodrošina arī to, ka uz Tevi paļaujas un neprasa skaidrojumus tām darbībām (atskaitot, gadījumus, kad māc ziņkāre, bet arī ne slimīgi pārspīlēta), ko Tu veic - vienalga, vai tā būtu bradāšana naktīs ar fotoaparātu pa pamestiem industriāliem objektiem, vai kas cits. Un tā, savukārt, ir liela atbildība. Pēdējā muļķība būtu to nesaprast. Viss šis algoritms ir diezgan augsta pakāpe..

Dzīve mums piedāvā iespēju veidot pašiem sevi, bet Y un N taustiņi vienmēr ir savās vietās un strādā..

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 24.. Nov, 2006 - 21:30
links

Un tie Y un N tausitņi reizēm ir tik kārdinoši... bet ne jau par to ir stāsts, vai ne? Man vienmēr ir bijusi cerība, ka tie daži mīļie cilvēki, bez kuriem savu universu es pat iedomāties nevarētu, reiz tāpat domātu arī par mani. Bet par to es nez kāpēc nekad nevaru būt pārliecināta/ droša. Bet tik ļoti to gribētos... Nezinu, varbūt mums (visiem) vajadzētu mācīties būt atklātākiem vienam pret otru - lai mēs varētu tā vienkārši pateikt - tu man tik nežēlīgi patīc! Kā cilvēks, kā personība, kā kāds, kuru es gribētu paturēt savā pasaulītē. Lai tā būtu kaut nedaudz panesamāka.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

almighty_j

* * *

from: [info]almighty_j
date: 25.. Nov, 2006 - 16:38
links

brrrrbrhf.. Y un N taustiņi ir biedējoši. Uzdzen tik paniskas bailes, ka beigu beigās iestājas paralīze un nevar nospiest ne vienu, ne otru. Nevar pieņemt lēmumu. Jo ilgāk nākas domāt, jo neskaidrāka kļūst atbilde vai 'pareizā/vēlamā' rīcība [Varbūt es vienkārši par daudz domāju.]. Un tādas sarežģītas lietas, kā vienkārši būt atklātam, ir tikpat biedējošas attiecībā uz pretreakciju. Jā, piekrītu, tas būtu vienkāršāk un ērtāk, tomēr pārāk kutina nervus. Tas lai paliek avantūristiem. Tad labāk iztikt ar mājieniem - nemanāmiem vai nepārprotamiem un ļaut, lai laiks pats visu noliek savās vietās..

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 25.. Nov, 2006 - 20:49
links

Tkai laiks reizēm ir tikpat neizturams kā neziņa. Un, samiksējot abus kopā, rodas nāvējošs savienojums. Vismaz pacietībai jau nu noteikti.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

almighty_j

* * *

from: [info]almighty_j
date: 27.. Nov, 2006 - 08:50
links

Kad no divām ķēpām jāizvēlas viena (pēc analoģijas ar diviem ļaunumiem, no kuriem parasti izvēlas mazāko), kāda būtu Tava rīcība?
Principā, tā jau laikam ir mūsu sabiedrības nelaime - aizvien pieeaugošais dzīves temps un vēlme par katru cenu visu dabūt ātrāk, un ja tā skar cilvēkus pašus, tad tas jau ir baisi.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 27.. Nov, 2006 - 11:35
links

Man ir bail spiest Y, bet negribas spiest N. Tas nu es stāvu pie šīm divām pogām - sarkanās un zaļās - un domāju. Domāju reizēm tik ilgi, ka ir vajadzīgs kāds, kurš mani pagrūž un/ vai iedrošina. Un no šāda sastinguma virāk vai mazāk sastāv mana dzīve. Tā ka man nav jautājuma - kā to dabūt ĀTRĀK?, bet - kā to dabūt VISPĀR? Anyway - kā sekas tam visam, es mēdzu pogu nenospiest nemaz. Nevienu. Un tas jau ir traki.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

almighty_j

* * *

from: [info]almighty_j
date: 27.. Nov, 2006 - 11:38
links

Nu, redz. Apgrieztā variantā Tu nupat citēji mani.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 27.. Nov, 2006 - 13:20
links

Tad jau sanāk, ka esam mazliet līdzīgi. ;]

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

almighty_j

* * *

from: [info]almighty_j
date: 27.. Nov, 2006 - 14:13
links

Šis tas varētu būt. Vēl viens iemesls pabaidīties.

Atbildēt | Iepriekšējais