* * *
24.. Nov, 2006 | 18:27
No:: morphine
Jā, lieta jau tāda - viss atkarīgs no tā, kas nu kuram indivīdam ir vajadzīgs/ nepieciešams, bez kā viņš pilnvērtīgi nav spējīgs funkcionēt. Bet gadījumā, ja kaut kas tiek uzspiests - speciāli vai netīšām - loģiski, ka izveidojas pretreakcija, īpaši jau bērnībā (arī es to esmu pieredzējusi - mana bērnība un tas, kāda tā bija, kādu cilvēku pārsātināta, noteikti ir atstājusi neizdzēšamas pēdas uz manu turpmāko dzīvi, raksturtu un rīcības/ reakcijas modeļiem).
Nebūt jau neiet runa par pekstiņviedīgiem izlēcieniem, bet tīri elementāri - dzīves un laika uztveri, to, kā es gribētu pavadīt savas dienas un naktis - neatskaitoties un nestāstot nevienam kā un kāpec man konkrētā darbība ir nepieciešama. Būt īsta pati sev, nevis censties iebāzt sevi kaut kādos rāmjos. Un cerēt, ka kādreiz būs man blakus tādi cilvēki, kas mani pieņems tādu, kāda es esmu. Bet par to jau sapņo ikviens, vai ne?
Nebūt jau neiet runa par pekstiņviedīgiem izlēcieniem, bet tīri elementāri - dzīves un laika uztveri, to, kā es gribētu pavadīt savas dienas un naktis - neatskaitoties un nestāstot nevienam kā un kāpec man konkrētā darbība ir nepieciešama. Būt īsta pati sev, nevis censties iebāzt sevi kaut kādos rāmjos. Un cerēt, ka kādreiz būs man blakus tādi cilvēki, kas mani pieņems tādu, kāda es esmu. Bet par to jau sapņo ikviens, vai ne?