auksti. trīcu zem kokiem un domāju par uguni. es eju cauri akmens arkai, es eju cauri zelta kukurūzas laukam, mani ssss sss sssilda saules uguns, es jūtu zemes svaru zem sevis, katram zāles stiebram eņģelis pārliecies čukst "Audz! Audz! alala laa la dei a la la la dei" un spēlē mutes ermoņikas tā pavisam lēnām gaismas izdziest un es pamostos karājoties kokā kājām gaisā tinte izlijusi līdz melnās jūras dzīlēm tūkstots gadu laikā izveidojot grāmatu kurai sekos visa mana apelsīnu ēdāju tauta un viena melnā skudra Yu Le Lel