Paradise lost
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, February 13th, 2024
| Time |
Event |
| 12:12a |
bruņurupuča atpakaļgaita pārsteidz tiesnesi un visas smilšu pilis tik pat lēni izkūst vakara zeltā sestajā oktobrī es pludmalē salasu izbirušos auskarus uz rokas rakstīts es būšu kafejnīcā kurā jūra satiekas ar mēnesi miglaina impērija peld virs ūdens kā mirāža arābu priesteris cep pankūkas jo ir svētdiena un lūdzu atgriezīsimies normalitātē vismaz uz brīdi kamēr es savācu sava prāta spoguļus un radikāli mainu pastāvošo kārtību varbūt pat divas un rezultātā manas dzeltenās puķes atvērs visas saules kurām vēl nav pieskāries melnā cauruma līkais pirksts. | | 9:14p |
auksti. trīcu zem kokiem un domāju par uguni. es eju cauri akmens arkai, es eju cauri zelta kukurūzas laukam, mani ssss sss sssilda saules uguns, es jūtu zemes svaru zem sevis, katram zāles stiebram eņģelis pārliecies čukst "Audz! Audz! alala laa la dei a la la la dei" un spēlē mutes ermoņikas tā pavisam lēnām gaismas izdziest un es pamostos karājoties kokā kājām gaisā tinte izlijusi līdz melnās jūras dzīlēm tūkstots gadu laikā izveidojot grāmatu kurai sekos visa mana apelsīnu ēdāju tauta un viena melnā skudra Yu Le Lel | | 10:48p |
ἑκάς
maucieties, zābaki, mēs ejam pastaigāties pa saplaisājušu ledu garkājtētiņi Atlantīdas meklētāji lazurīta kaps saplaisājis cilvēka siluets sasvēries uz labo sānu nolauztais stūris liecina par tukšu vidu ūdens atstaro ūdens nesēju vilkme manās rokās atstāj ritmiskas rētas nolicis karogu Lamanša dievs tikko no upes izkāpušais karavadonis ar pirmo minējumu atrisina gadsimtiem mocīto mīklu sfinksa atver ziemeļu vārtus un mēs iesoļojam pēdējā kilometrā ar pārsteidzoši skaidru redzi apgriezies apkārt tikai balts lauks un _suns ar Mēnesi pierē_ Hekas |
|