bruņurupuča atpakaļgaita pārsteidz tiesnesi un visas smilšu pilis tik pat lēni izkūst vakara zeltā sestajā oktobrī es pludmalē salasu izbirušos auskarus uz rokas rakstīts es būšu kafejnīcā kurā jūra satiekas ar mēnesi miglaina impērija peld virs ūdens kā mirāža arābu priesteris cep pankūkas jo ir svētdiena un lūdzu atgriezīsimies normalitātē vismaz uz brīdi kamēr es savācu sava prāta spoguļus un radikāli mainu pastāvošo kārtību varbūt pat divas un rezultātā manas dzeltenās puķes atvērs visas saules kurām vēl nav pieskāries melnā cauruma līkais pirksts.