nē. tāpat kā no filmas, kur kāds pārtiek tikai no fastfood, ārprātīgi pieņemas svarā un tādēļ aiziet pie dieviem, tu negrasīsies ņemt tiešo piemēru. pat ja viņš tuneļa galā satiks savu eņģeli, viņu beigās atdzīvinās un viņš dzīvos laimīgs līdz pat savai nāvei no vecuma.

bet es tiešām neesmu droša, ka tā ir filma bērniem. man nav nekāda pamata un nodoma apšaubīt, ka bērni nevarētu būt spējīgi saprast filmas morāli arī tad, ja tā nav didaktiska filmele, kas ar karoti, tpu, t.i. pirkstu iebaksta acī, kas un kā jādara.
es vienkārši domāju, ka daudz noderīgāka tā ir pieaugušajiem. lai būtu vieglāk kaut nedaudz distancēties no savām problēmām un, kind of, saprast savus bērnus. to visvieglāk izdarīt liekot piesavināties bērna redzējumu, bet to savukārt visvieglāk panākt pieaugušo nejauši (t.i. tikai aizgāju līdzi savam sīcim) noliekot ekrāna priekšā.
na? sevi nepārliecināju, bet nu filma viena no manām pēdējā laika mīļākajām. tiesa, ir aizdomas, ka drīz šo statusu pamatoti pārņems Mary & Max.