sievišķība vaid mirusi
sēžu vilcienā, neko ļaunu nedomāju un lasu savu FICdžeraldu, kad Jāņavārtos, kur, kur gadījušās kur ne, iekāpj trīs tumīgas dāmas. nav vēl vilciens sācis kustēt, kad viena, pieķerusies pie štangas tieši man pie sejas, iebrēcas "ja man vēl ilgi kājās būs jāstāv, goda vārds kādam virsū uzsēdīšos!!!" skaidrā, neiereibušā valodā. tūdaļ otra piebalso "sēdies virsū puikam (man - m.k. piez.)! sēž tik un lasa savu grāmatu! tādam jau var sēsties virsū!", un tad trešā - "nu bet tā kā neko nedzirdētu! (apgalvojums neatbilst patiesībai, jo tobrīd smējos diezgan jūtami. lai gan varbūt varēja padomāt, ka par grāmatu smejos - m.k. piez.)".

nu bet nu vienkārši nu bļe nu...