un vispār, atskatoties uz TO nedēļu jāsaka, ka tas BM prieks, gan ar tām tukšām lētām stikla naktīm negulētām, gan brūcēm vecās rētās un brīžiem (reti, tas gan labi) izraidīto bandinieku, un, galu galā, tas pats prieks, kas nāves atslēdznieks, ka tas nu arī ir mans prieks. tā gan, tā gan.

un tomēr man prieks. bet par braukšanu nākamgad gan tiešām nezinu.