dienu biju nodomājis uzsākt vislabākajās starptautiskās joku dienas tradīcijās - smalki iznesot cauri kolēģi, ar kura auto dodos uz darbu, proti, pasakot, ka viņam cepure netīra. labi izplānoto joku gan nācās pārtraukt pusceļā, kad pamanīju, ka cepures viņam nemaz nav. turklāt tad viņš vēl ar tādu "kas ar cepuri?" izvilka to no kabatas un, nu jā, tiešām netīra. kopš tā brīža jokojis vairs neesmu un šodien laikam arī vairs netaisos.