redz kā - kamēr es pa konferenci (tiešām kruti, ka Rīgā tādu var noorganizēt. gan satura ziņā jaudīgākā, kādā esmu bijis, gan organizācija - prezidentūras eiriki labi patērēti, viss tiešām ļoti labi, oficiālās vakariņas Ziemeļblāzmā un parkā ar ne tikai pa visiem 700 nenotērējamajiem ēdieniem un dzērieniem, bet koklētājām, kori, Iļģu beibes blakusprojektu, pūtēju orķestra iestudējumu un Haraldu (!) Burkovski (!!!) bija diezgan daudz virs tā līmeņa, ko esmu pieradis redzēt), tikmēr miris Kristofers Lī.



ko lai saka, vienkārši ir cilvēki, kas ir labāki par citiem cilvēkiem. nu - bija. apmēram šādi: Kristofers Lī pieder Kārļa Lielā (no mātes) un ASV pilsoņu kara konfederātu ģenerāļa Lī (no tēva puses) dzimtām. pirms WWII viņš kā brīvprātīgais Somijā karoja pret PSRS, bet, karam sākoties, dzimtajā Anglijā tika iekļauts kaut kāda vaida spiegu-sabotieru vienībā, kas atbildēja pa taisno Čērčilam. turpat dienēja arī Lī brālēns Jans Flemings, Džeimsa Bonda autors.pēc kara Lī sāka tēlot šausmenēs, tai skaitā radot šarmantā, seksīgā vampīra (pretstatā līdz tam dominējošajam smalkajam, bet nepatīkamajam, jeb Bēlas Lugoši vampīram) tēlu (viņš Drakulu spēlēja deviņas reizes) un vispār filmējoties diezgan daudz - laikam sanāk 264 "screen credits" (kas arī ir rekords), tai skaitā kā Sarumans Gredzenu pavēlniekā (viņš pazina Tolkīnu, kurš cerēja, ka Lī kādu dienu varētu spēlēt Gendalfu), grāfs Dooku Zvaigžņu karos, vīrs ar zelta stroķi Bonda The Man with the Golden Gun un galvenais sliktais šausmenē The Wicker Man, ko pats palīdzēja izbīdīt un ko pietiekami daudzi uzskata par aptuveni labāko, kas žanrā ir. un tad, ap 90 gadu vecumu Lī izdomāja, ka nav ko, un sāka taisīt metālu, paspējot izdot divus albumus par Kārļa Lielā dzīvi. nu un, jā, man tas viss liekas diezgan psc, pozitīvā nozīmē. tā, ka es teiktu, ka nomiris aptuveni krutākais cilvēks, kāds uz planētas bija.