"Zilie jūras vērši" ir mega eklektisks krājums ne tikai tēmās un tā, bet arī kvalitātē, kas man rada problēmas par to kaut ko pateikt. kā lai puslīdz vieniem kritērijiem raksturo gan stāstus, kas man patīk (pat negaidīju, ka būs tik daudz, ja godīgi), gan tādus, kam ir problēmas, gan tādus, kam ir ļoti fucking nopietnas problēmas (Ilzei Enģelei pat ir grāmata!? wtf) gan tādus, kas pēc manas akmens sirds vecmodīgajiem ieskatiem par stāstiem īsti saucami nebūtu.