Knuts Skujenieks

Ko domāja leģionārs
iebrucis Sirakūzās 212. g. pr.m.ē.

Atkal viens grāmatnieks? Kā es ienīstu viņus
Kuri spriedelē zīmē smiltīs visādus ķinķēziņus!
Paklausies tikai paklausies mēle tam lokās kā zutis
No kurienes lien tādi mūdži šīs augsti mācītās utis?
Ne viņš uz sievišķa uzrāpties prot kā nākas
Vīnu viņš rauj pār mēli no kautiņa bēg cik mākas
Izved to kaujas laukā iespied tam rokās āvu
Viņš nopļūtīsies kā sivēns tici man kā es te stāvu
Lielgalvainie plānpaurainie kā viņi danco un lēkā
Kad viņu piežmiedz roka īstena vīra spēkā!
Tā kā telēni norauti malā no mātes pupa
Trah! Pa pieri un iztek pa zemi tā lielās gudrības zupa!

pēc
tam
leģionārs
kādā
pagrabā
piedzērās
un
nolikās
ēnā
nosnausties
viņš
krāca
pavēris
vaļā
muti
jo
bija
iegājis
vēsturē