brīnisķīgi uzrakstīta. es laikam tepat reiz mēģināju paskaidrot, kādēļ, bet kaut kā baigi nesanāca. nu doma principā tāda, ka valoda un teksta lielāka mēroga struktūras ļoti patīkami sadarbojas. teksts vienlaicīgi veikls un mērķtiecīgs, tā varētu teikt. tiek stāstīts patīkami.

man pāris gadu pietrūkst, lai būtu Joņeva vienaudzis, līdz ar ko tās nostaļģija man neko īpaši nav.