delayed
nupat pamanīju, ka pēdējā laikā bezmaz ik dienu noklausos vismaz vienu meniku albumu. pieņemu, ka tā izpaužas afteršoks pēc Salacgrīvas... kā jau kāds teica - orgasms. ja būtu te bijis jau tad, stabili ieblieztu pamatīgu recenziju (as if anyone would read it), bet nu jau neko. bet Wire, mana absolūtā elka mākslās vispār, plosīšanās vēl tagad stāv acu priekšā...

jā, nupat izlasīju, ka Gold against the soul ir meniku nemīļākais pašu albums. Nez ar ko tad tas ir sliktāks par This is my truth, tell me yours? Go figure...