kā jau minēju augstāk, sākt seriālu ar sapni (kad pilota beigās varone pamostas un varam sākt seriālu no jauna) man liekas diezgan muļķīgi.

no sākuma man kaut kā likās ļoti saprotami - visas tās varoņu seju un vārdu maiņas (vēl bez amnēzijas sekām) nebija kādas zīmes, simboli vai vispār sižetam tik ļoti būtiski, jo kā filmas ideju galvenokārt uztvēru tiešī to, ka tas viss NAV SVARĪGI. galvenokārt izejot no ainas Sileto vai kā nu to sauca - ir skatuve, un ieraksts skan. dāma uz skatuves var būt, nebūt, nomirt - tas nav būtiski. tāpat filmā, jeb holivudas socialscēnā - Rita, Betija, Diāna, kaut kāda blondīne, brīžiem blonda prostitūta - tas nav svarīgi, jo vienmēr būs slavenā aktrise, kas visiem patiks, un otra, kas mazāk. vārdus un matukrāsas viņas var mainīt cik patīk, no tā nekas nemainās. un no malholanddraiva vienmēr vedīs divas takas - viena augšā, pie slavenā režisora, otra lejā. un pa jebkuru no tām var iet jebkura no viņām.

tas man likās pašaprotami.

bet tad tā sapņa lieta, uz kuru norāda vismaz trīs mājieni, un divi no tiem ar mietu - spilvens filmas sākumā un tagline: a love story in a city of dreams. trešais skaidrais mājiens ir filmas toņa izmaiņa, ieejot pēdējā trešdaļā.