hmm, un cik tad tālu ar bezjēdzību to prātu var pastaipīt, kamēr neiestaipās loģikas sienā, tā teikt?

es, piemēram, svētdien iestaipīju roku pavisam reālā sienā, un drusku zila tā (roka) ir vēl tagad.

kā arī, man nāk prātā bezjēdzīgā filma par doniju darko. emomeitas meklētin meklēja tajā apliecinājumu dzīves bezjēzībai un nāves jēgai. un tad iznāca director's cut ar divām vai trim papildus ainām, un izrādījās, ka tā ir vienkārši brutāla sci-fi filma par veci, kas redz caurspīdīgus tārpus, kas lien cilvēkiem no vēderiem, un nekas vairāk.