tāpēc savā ziņā patīkami tāt lasīt Flešmenu, kas pa lielam ir subjektīva vēstures grāmata ar kverpli galvenā tēla vietā, kurš dabū meitenes un slavu, jo ir lielāks kverplis par visiem pārējiem. tikpat viendimensionāli kā liela daļa citu "genre" gabalu, toties autors nemēģina izlikties, ka raksta kauko vairāk, tāpēc ir forši.