kādreiz likās, ka būtu kruti, ja man būtu savs saundtreks. tā, ka ne tikai nav jāčakarējas ar austiņām, bet apkārtējiem arī viss skaidrs, un noskaņa arī, protams, pareizā. tagad esmu pieaudzis un par tādām muļķībām vairs nedomāju; tagad es gribu reizēm pārslēgties uz trešās personas skatu. turklāt ar adekvātu kinematogrāfiju.

piemēram, ja es sasienu kurpi un tad ceļos kājās, tad tam būtu jāizskatās šādi (bez rupjībam beigās, protams. ā, ja nu vienīgi es visu dienu būtu bažījies par kaut kādu potenciālu sūdu pie kurpes un tad pamanījis, ka nupat tiešām esmu iekāpis. tad "shit just got real" tiešām būtu īstais sakāmais): http://www.youtube.com/watch?v=uvqJ1mTkEuY

savukārt, ja es no pīppauzes nākot satieku kolēģi un tad apspriežu tuvākajā laikā darāmo - šādi: http://www.youtube.com/watch?v=KdeF8eg8bIU#t=06m12s

nu tā.

jā.