take them off and she's a girl
tātad, pirms nedēļas tās meitenes formas durvis uz kaut kādu šermuļus dzenoša skaistuma kosmosu - Laura Mārlinga - izdeva ceturto albumu. kaut kāda labi vēl ja viņai pašai zināma iemesla dēļ visu četru nosaukumiem ir vienāds zilbju skaits un visos ir "I"; šoreiz pēc šīs shēmas nekas labāks par "Once I Was an Eagle" nav sanācis. kas pat vēl sliktāk - kaut arī albums ir lielisks, tomēr pēc pirmās nedēļas jāatzīst, ka šermuļu šoreiz laikam arī nebūs.



muzikāli daudz viendabīgāks (šoreiz arī gandrīz bez grupas) par iepriekšējiem, tomēr galīgi ne vienveidīgs. un visu laiku iepriecinošs; pabeigtāks, pilnīgāks par citiem. bet mazāk klupienu nozīmē, ka ir mazāk kur rauties, ko ķert un saudzēt, kas pieradināts. ka mazāk elpa aizraujas, mazāk interesanti. skaists, bet skaistu lietu jau vispār ir diezgan daudz. man ļoti patīk, un, kā jau parasti, ir vietas, kas galvā nebeigs skanēt vienkārši nekad, bet priekš viņas tas tomēr nav tāds triums, kā bija "I Speak Because I Can", manuprāt. kas vēl - šim ir sižets, ne tikai tēmas, kā bija līdz šim. iespējams, vēl paklausoties, tas pārvērtīsies par mega efektu, bet šobrīd drīzāk liekas, ka tekstiem, katram par sevi, tas drīzāk kaitējis. vismaz viena dziesma dzīvajos bija krutāka, bet nu tā jau gadās.

bet vispār patīk. vienīgi būtu tik daudz vairāk piestāvējis februārim, kurā sākotnēji bija plānots izdot.