ja viss turpināsies, kā līdz šim, es droši vien vienā brīdī vienkārši vairs nespēšu izsekot visam, kas nav kārtībā un ir slikti, un sākšu priecāties, ka vismaz automātiskās durvis vēl atveras manā priekšā un vismaz gravitācijai vēl liekos pievilcīgs.

un arī no krīzes savs labums - stāvēšu uz dienvidu tilta (neesmu tur vēl bijis, ja kas), kopā ar citiem lēcējiem, kas gaudīsies, ka ņēmuši par daudz kredītus un visādi citādi tikuši piekāsti, un es varēšu teikt "jā... kredīts, kā tad, ka kredīts! [viesturs parausta šlipsi, nervozi skatīdamies apkārt - jo viņam jau nekāda kredīta nav, tikai totāls personas FAIL] tādēļ jau es te esmu - kredīts! jā, kā gan savādāk..."

un vismaz neizskatīšos muļķīgi!