pēdējā laikā esmu pastiprināti pievērsies pagājušās desmitgades Dr.Who sērijām. jāsaka, ka tas ir ļoti labs un ļoti slikts seriāls. un nevis tā, ka viena lieta būtu slikta un cita lieta laba, bet vienas un tās pašas lietas ir labas un sliktas.



sākot jau ar aktieriem - Tennants, protams, ir kruts (tā saprotu, ka visu mūžu gājis uz šo lomu - kļuvis par aktieri bezmaz tādēļ, lai kādreiz varētu tēlot Doktoru), bet aizmugures aktieri svārstās no, ahem, neiedvesmotiem, līdz Kerijai Maliganai un Endrū Gārfīldam.
bet visizteiktāk tas labums un sliktums izpaužas scenārijos. no vienas puses ir idejas, kas īpaši neatpaliek no Krēslas Zonas (tur tā distopija, kur cilvēki burtiski visu mūžu pavadīja sastrēgumos; kalnrači, kas izraka sātanu; meitene, kas ieslodzīja cilvēkus savos zīmējumos), un ja vēl kopā ar smalku izpildījumu, tad sanāk tādi brīnumi kā "Girl in the Fireplace" un "Blink", kas kabina ne tikai citiem seriāliem, bet arī pietiekami daudzām filmām.
no otras puses, var apbrīnot entuziasmu, ar kādu scenāristi kāpj uz seniem žanra grābekļiem. visvairāk jau uz burtiskās deus ex machina - tādas viņam ir pat divas, soniskais skrūvgriezis (kaut kas pilnīgi nesaprotams ar sižetam pakārtojamām funkcijām) un zilā kaste/laika mašīna. pa abām kopā tās abas lietas var atrisināt pilnīgi bez izņēmuma jebkuru problēmu, ar ko varoņi saskaras. attiecīgi sižeti vienmēr veidoti tā, lai sērijas sākumā doktoram būtu iemesls neizmantot šīs lietas, un beigās viņš tās tomēr izmantotu. gandrīz nekā savādāk problēmas arī netiek risinātas, un tas diezgan ātri sāk spēcīgi besīt. pašai laika ceļošanai arī nav nekādas loģikas, pat seriāla ietvaros.