recenzija par ubuntu 12.04
nu lūk, izmēģināju svaigāko ubuntu.

sāksim ar šo - uz linuxa ir divi dažādi draiveri, ar kuriem mana nebūt ne sliktā videokarte strādā bez problēmām, proti, ražotāja draiveri un open source draiveri. ubuntu ģēniji izvēlas ignorēt abus un tā vietā grūž iekšā kaut kādus kreisos, ar kuriem pietiek ne vairāk ne mazāk kā pāris error mesidžiem un tiem sekojošam text-only režīmam. nu labi, neesmu jau pirmo reizi ar pingvīnu uz jumta, no tā paša textonly uzlieku normālus draiverus (uz cita veida linuxiem iet bez problēmām) - kruti, tagad jau pietiek kastrētām grafiskajām versijām.

nu, tas arī viss, end of review. Skyrim uz max settingiem mans kompis velk, ubuntu - nevelk.

vispār jau gribējās pamēģināt, jo unity interfeiss jaunajā versijā esot nedaudz mazāk debīls kā iepriekšējās. ja neskaita to, ka viņi atbrīvojušies no File|Edit|... figņas loga augšā un aizstājuši to ar meklēšanas logu. tipa, ja tu neatceries, kā sauca to fotošopa (gimp, ziniet) filtru, kuru gribēji lietot, tad nafig tu te vispār lien, n00b?

vēl viens moments - pastaigāju pa forumiem, un mans hardware laikam ne tuvu nav vienīgais, ar kuru ir šāda problēma. atbilde no ubuntu cilvēkiem un entuziastiem apmēram konstanta: "nē, tu kļūdies, šādas problēmas nav. ubuntu vispār problēmu nav".

ā, un šis nekādā mērā nav domāts kā uzbrauciens linux kā tādam - vienkārši ubuntu kaut kādā brīdī ir beidzis būt "linux for human beings" un kļuvis par "linux for we are the next Steves Jobses, also, doesn't work".