pāris vārdi par pāris šausmenēm


Black Christmas (1974) - bet tikpat labi var skatīties arī tagad, aprīlī. patiesībā pat ieteicams, jo vairāk gribēsies iet ārpus mājas. viens no labākajiem slešeriem, ko esmu redzējis - noskaņa ir tiešām melna (pretstatā lielākajai daļai slešeru klasikas, kas drīzāk uzjautrina), slepkava tiešām biedē, pēcgarša visnotaļ riebīga. šis ir tāds slasher, par kādu uzdodas pārējie.



The House of the Devil (2009) - '09 gada filma 70to/80to manierē un settingā. visnotaļ interesanti un skatāmi, vienīgi uzaudzētā spriedze šad un tad pazūd, teiksim, muzikālā montāžā ar dejojošu meiteni. kā arī, drusku jau nu par biežu galvenajai varonei parādās vilkme uz tumšiem gaiteņiem, kuros bezmaz jau slepkavas duncis priekšā vizuļo.



The Innkeepers (2011) - reti veiksmīga "reālistiskā" šausmene. pietiekami daudz detaļu, pietiekami interesanti. atrisinājumā saslēdzas kopā sīkākas detaļas no filmas dialogiem, un tas vienmēr ir forši.

vēl pāris momentiņi:

otrā Blēras ragana galīgi nemaz nav tik slikta, kā viņu mālē. pieeja radikāli mainīt formu, attīstot saturu, man liekas daudz simpātiskāka par mēģinājumu darīt tieši to pašu ko pirmajā filmā, tikai otrreiz.

The Woman in Black nav šausmīga, nav arī īsti laba noskaņa, bet smuka gan. ja pirms kāda laika nebūtu redzējis citu tās pašas grāmatas ekranizāciju (ar tādu pašu nosaukumu. principā, iesaku), varbūt patiktu vairāk.

vēl pieminēšu tādu zvēru kā Retreat (2011) ar Kilianu?/Silianu?/Cilianu!? Mērfiju. interesants piegājiens vīruspokalipses filmām. vienīgi divi trukumi - pirmkārt, filma ir garlaicīga; otrkārt, ir tā kaitinošā nofilmētas teātra izrādes sajūta.