es saprotu, ka "atcere" un "piemiņa" defaultā nav nekādi drūmi skumjie vārdi, tomēr mani mulsina to biežais lietojums barikāžu sakarā - un jebkādu terminu, kas saistītos ar prieku vai svinēšanu, pilnīga neesamība. brīžiem rodas tāda sajūta, ka Latvija '91ajā būtu nevis rāpusies ārā no vienas riktīgi nepatīkamas impērijas, bet, nezinu, salaidusi ar meiteni, kas, nedaudz atskurbstot un aplūkojot gaismā, patiesībā izrādījusies Vaira Vīķe Freiberga - līdz ar ko šo atgadījumu pieminēt drīkst, bet tikai svētsvinīgā balsī un ar kādu asariņu.

nopietni, cik cilvēki šajā bildē izskatās kaut vai "ne īpaši nokaunējušies"? meitene ar lāpu rokās, unnnn... ?



atceres ugunskurs Doma laukumā, atmiņu ugunskurs pie Saeimas, "mirkļi atblāzmā" - kur ir kaut kāda jebkāda prieka par brīvību stadionroka festivāls vai kaut kas tāds?

kā arī, mani ļoti iepriecina prezidenta stāja un izteiksme 7. bildē šajā tvnet galerijā, lūk: http://www.tvnet.lv/galleries/show/10598