Laikam man tomēr būs kas jāsaka. Viss nav tik vienkārši. 'Iedomāšanās' pati par sevi ir nekaitīga, tā ir kā variācija. Bet vairumā gadījumu attiecīgajām atstumtības, 'nepareizības' un citām sajūtām ir pamats. Reāls, fundamentāls un taustāms, lai arī varbūt daudz maznozīmīgāks, kā cilvēkam pašam šķiet. Pārspīlējums, ja saproti. Bet īsts, nevertheless.
Līdz ar to, ka uzskaņo sevi uz 'viss ir labi', 'redzu tikai pozitīvo' problēma netiek novērsta un netiek likvidēta, tikai atlikta. Ir tāda metode - apliec sev ap roku tievu gumijiņu un parauj to ikreizi, kad pieķer sevi domājam negatīvas, 'sliktas' domas.. Tīrākā smadzeņu skalošana fizioterapeitiskā manierē.

Piesargies ar apgalvojumu 'Pozitīva dzīves uztvere rada pozitīvu dzīvi'. Es teiktu - reālistiska un stratēģiski pareizi izvērtēta dzīve paver iespējas pozitīvām pārmaiņām nākotnē. Ne citādi.