Šodien es jūtos laimīga. Iespējams, vainojams kakao vai arī tas, ka šodien ir riebīgais laiks un man ir brīvdiena - otrdienas ir manas brīvās dienās, bez lekcijām, un es varu neiet ārā, pavadīt visu dienu izolēta, savā mazā pasaulē, malkojot siltu tēju vai kakao.


Šogad ļoti gribas aizbraukt uz Siguldu, papriecāties par krāsaino rudeni, skatīties uz apkārtni no vagoniņa augstuma, izstaigāties. Strauji tuvojas mani 21. Man nav piecgades plānu vai tamlīdzīga staffa, viss notiek plūstoši. Man nav ne jausmas, "kas es būšu, kad izaugšu liela", joprojām sevis meklējumos. Tuvākais mērķis ir dabūt programmētāja/datortīklu administratora (visdrīzāk pirmā) diplomu, ievilkt elpu un paskatīties apkārt.