Šodien gāju uz LU mani pavadīja tizlā sajūta, ka atkal esmu nobumbulējusi visu brīvlaiku, lai pēdējā dienā rautos un censtos kaut ko salāpīt. Jā, jā, man likās, ka tas darbiņš ir nākošnedēļ, bet izrādījās šodien. Gāja tā kā gāja. Es improvizēju, jo neuzdrošinājos špikot. Nolēmu, ka šo sajūtu es vairs negribu sev blakus (ne jau špikošan-neuzdrīkstēšanos, bet to tizlo, tizlo nu). Tāpēc tagad es sev te rakstīšu uzmetumus par to, kas, kad man IR jāizdara. Nē, tie nedēļas plāni visdrīzāk būs pieejami tikai man.

 Līdz semestra beigām palikuši vien divi mēneši, tad mēnesi būs sesija. Tā tulīt taps plāns nākošajām divām nedēļām.