Mola ([info]mola) rakstīja,
@ 2010-01-11 20:42:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ap 19iem gāju no veikala uz mājām, nopirkusi jaunu mēteli, viss forši.
 Skatos, balstīdama muguru pret sienu, tupus, sēž maza meitenīte, bišk piebremzēju, pamazām tuvojos. Ap viņu grozījās kādas divas sievietes, viena mani piesauca klāt, lai mēģinu parunāt ar to mazo meitenīti. Sākumā nesapratu, kas, kā un kāpēc. Meitenei varētu būt kādi 9gadi, maza, skumju sejiņu, normāli ģērbusies, plecos mugursoma. Tik apjukušas, baiļu un skumju pilnas acis es nekad iepriekš nebiju redzējusi. Notupos pie viņas un centos noskaidrot, kas noticis. Uz visiem jautājumiem viņa neko neatbildēja, viņa klusēja un skatījās kaut kur tālumā. Mēs ar vēl vienu sievieti tā nu tupējām pie viņas, uzdevām dažādus jautājumus, tad meitene sāka māt ar galvu, kas nozīmēja-- jā vai nē. Centāmies noskaidrot, vai viņai kas gadījies, vai viņa nav apmaldījusies, vai baidās iet uz mājām utt. Mēs tā ilgi tur notupējām. Viena krieviete tur kaut ko murmināja, ka jāzvana bērnu palīdzības centram(vai kā tur to sauc). Saucām viņu iekšā Čili picā, lai skuķēns sasildās, bet nē, viņa negāja, viņai esot silti. Rokās viņa turēja cimdus, bet rociņas plikas. Pieskāros viņas rociņām, tās bija vēsas, palūdzu, lai uzģērbj cimdus. Uzģērba. Meitēns ilgi neko neteica, mēs centāmies uzdod jautājumus, uz kuriem viņa māja ar galvu. Tad tā sieviete, kas arī bija notupusies pamanīja viņai rokās krājkasi, ar naudiņām. Sākām jautāt, vai viņu ģimenē problēmas ar naudiņām utt. un vai tas ir iemesls, kāpēc viņa šeit atrodas. Beigās meitēns pateica, ka mamma strādājot, bet viņiem nepietiek naudas, lai nomaksātu visus rēķinus, ka viņa mācoties Ogrē, bet dzīvojot Rīgā. Kaut kurā brīdī pie mums piegāja mazs puika, nu gadi 13 viņam varētu būt, brīžiem kaut ko komentēja, runāja. Runājām, runājām, centāmies noskaidrot, vai un kad viņa taisās iet mājās.
Tad šis viņai pajautāja - vai tu gadījumā nedzīvo tajā (norāda virzienu) virzienā?
Meitene - jā.
Puika - es arī, es varu tevi aizvest mājās. Skuķēns uzreiz piecēlās un aizgāja ar to puiku. Vēlāk secinājām, ka gan jau tas bija viņas brālis. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam arī uz pleciem mugursoma, tāpēc, ka ar mums viņa pat negribēja iet pasildīties Čiliniekā, bet ar to puiku uzreiz aizgāja, viņiem līdzīgi sejas vaibsti, puika uzreiz norādīja "pareizo virzienu, kurā jāiet", tāpēc ka skolniekiem parasti ir pofig un viņi paiet garām. Un vēl kas - tas, ka viņš tur uzradās, varētu liecināt par to, ka viņš bija visu laiku tuvumā.
Re kādā stāvoklī ir Latvijas ģimenes! Bet jūs **** turpiniet zagt un gudru ģīmi pieņemt lēmumus, jo jūs taču neesat redzējuši tās skumjās acis, ja pat redzētu - jums ir pofig! http://miljons.com/lv/8192/
Šeit ir "Ziemassvētku video ar Nilāru"


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]and_eli
2010-01-11 21:24 (saite)
tādās situācijās nav jāmoka nobijies bērns ar jautājumiem, bet jāziņo iestādēm, lai izkontrolē vecākus un apstākļus priekš viņu bērniem.
Bet jā, tev taisnība, vienaldzība mūsu valstī ir ļoti augstā līmenī... Man kauns par to...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mola
2010-01-11 21:37 (saite)
Bērns jau netika mocīts. Vienkārši negribējās, lai viņa nobīstās vēl vairāk. Nu kur ir garantija, ka tur par viņu parūpēsies, ka viņa neizbēgs, ja izsauksim tos cilvēkus? Tā bija ļoti sarežģīta situācija, bija grūti saprast, kā labāk. Jā, no vienas puses - jāziņo iestādēm, ka bērns ir uz ielas. Bet no otras puses - viņa beigās tomēr pateica, ka mamma strādā, bet naudas nepietiek nomaksāt rēķinus. Tātad ziņošana iestādēm varētu viņu problēmas pavairot.
"izkontrolē vecākus un apstākļus priekš viņu bērniem", Tu taču esi informēta, cik Latvijā ir bezdarbnieku? Vai tad viņiem visiem jāatņem bērni? Meitene bija normāli ģērbta, izskatījās tiešām norm, pat tā krājkase bija skaista, nevis no apbružāta kartona. Tagad visiem visu apgriež, jāizturās saprotoši. Es, protams, nesaku, ka ir pareizi sūtīt savu bērnu uz ielas.
Āh, tā tiešām bija ļoti sarežģīta situācija, jo tagad tādā stāvoklī ir daudzas Latvijas ģimenes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]and_eli
2010-01-13 12:14 (saite)
Es saprotu, protams situācija briesmīga, bet tāpat nedrīkst uzticēties ielas bērnu teiktajam. Manuprāt vienīgais, ko var reāli palīdzēt, ir ziņot iestādēm, par tādu lietu, un ja situācija patiešām ir tik smaga, ka bērns jāizņem uz laiku no ģimenes, tātad tam bērnam ir bijis reāls dzīvības, veselības apdraudējums. Esmu daudzus gadus bijusi šādu bērnu aizstāve un pārzinu daudz šādas lietas, esmu izdomājusi ģenerālpilnvaras un cīnījusies par likumdošanas maiņu bērnu un viņu mammu aizstāvībai, nu nav tik traki kopumā mums tie apstākļi, pārsvarā vienīgais, kas visu padara tik sliktu, ir cilvēku neinformētība un bieži vien slinkums.
Bet tāpat, Tu esi zelts, ka nepagāji garām, ka nepaliki vienaldzīga, tādus, kā Tevi, vajadzētu godināt! Paldies. Jauku Tev šo gadu, mīlestības un prieka pilnu!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mola
2010-01-14 10:39 (saite)
Vēlāk es šo situāciju vēlreiz un vēlreiz galvā pārcilāju un arī ļoti nožēloju, ka tomēr nepiezvanīju. Meitēns varēja arī melot, baidīties utt. Diemžēl tagad tur vairs neko nevar darīt, nu un galu galā viņa bija viena uz ielas, tumsā, salā. Ja redzēšu viņu vēlreiz, tad gan.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?