Nekādu problēmu, viss būs kārtībā.
Jocīgi, ka dzīve sastāv no darba, stresa un alkohola...
Viesmīles darbā ir sasodīti daudz stresa, bet sāku jau lēnā garā pierast.

Nekādas personīgās dzīves ārpus darba. Tikai ļoti reta draugu satikšana un iedzeršanas pēc maiņas ar darba biedriem. Ir jancīgi aiziet uz darbu, kad vēl ir gaišs un beigt maiņu, kad jau sāk aust gaisma.

Un, kur man prāts bija, vakar aiziet ar darba biedru divatā dzert?
Labi, ka nekas Tāds nenotika. Bet tikai dejošana un koķetēšana, un skūpstīšanās.
Labi, ka sarunāts, ka tas paliek tikai starp mums. Un, lai tik viņš pamēģina kādam to pateikt.

Viņš- nekas īpašs, tikai jauks puisis, kurš ir interesants, bet ne mans tips.

Tādas lietas sanāk, ka nav pat laika seksam un eksistē tikai darbs un darba biedri.
Man vajag iziet medībās kādu nakti ar jau paredzamām sekām. Tikai jādabū brīvu kādu vakaru no darba.
Un tad es jutīšos apmierināta.